Latvijas uzņēmēji neapmierināti ar situāciju valstī

Nu jau vairs nav nekāds noslēpums, ka līdz ar jaunā gada budžeta izstrādi Latvijas uzņēmēji sāk skaļāk un neapmierinātāk paust savu viedokli par šobrīd valstī izveidojušos situāciju. Jau vasarā notikušajā aptaujā uzņēmēju starpā tika noskaidrots, ka divdesmit četri procenti valsts uzņēmēju uzskata eiro džekpots, ka Latvijas nodokļu politika ir vērtējama kā ļoti slikta un nelabvēlīga. Uz pusi lielāks skaits uzņēmumu vadītāju vai uzņēmumu īpašnieku valstī pastāvošās nodokļu likmes, to daudzumu un apjomu, kā arī vispārējo samaksas kārtību vērtē kā sliktu un nerentablu, bez ilgtermiņa mērķa vai garantijām. Latvijas nodokļu politika vēl joprojām tiek izstrādāta konservatīvi, no nodokļos veiktajām izmaiņām (parasti paaugstināšanas) tiek mehāniskā veidā aprēķināti šādas rīcības ieguvumi un zaudējumi ciparos, taču politiķi pilnībā atsakās samazināt nodokļus, lai tādā veidā iegūtu papildus ieņēmumus valstī. Savukārt, šodien visvairāk satraukums tiek pausts par absurdo nodokļu politiku un Latvijas politiķu absolūto neieklausīšanos lielo un mazo biznesu pārstāvjos un viņu argumentētajos viedokļos. Šobrīd rodas sajūta, ka valstī esošā nodokļu politika nav vairs vērsta uz ekonomikas attīstību, bet gan kārtējie nodokļu maksātāju iedzīšanu ēnu politikā. Šādi skarbi viedokļi un līdzvērtīgi skaļi izteikumi tika pausti nesen notikušā biznesa foruma «Izaicinājumi biznesa vidē» dalībnieku starpā, kuri norādīja uz veselu sarakstu ar nepieciešamajiem uzlabojumiem. Šo uzlabojumu ieviešanai valstī būtu jābūt tūlītējai rīcībai. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle E. Rītiņa, kura īpaši norādīja un uzsvēra, ka uz doto brīdi visai neapskaužamā un nožēlojamā situācijā tiek nolikts gan valstī darvojošais mazais bizness, gan arī lielie uzņēmumi. Pirmajiem no valsts puses tiek tikai pateikts, ka sākot jau no 2018. gada valstī vairs nebūšot izdevīgu mikrouzņēmumu statusu kā tādu, pie tam – bez piedāvātām alternatīvām vai citiem risinājumiem. Savukārt, otrajiem, būs teju neiespējami konkurēt globālajā tirgū kā laimēt loterijā, jo pašu valsts ir izveidojusi daudz neizdevīgākas apstākļus nodokļu politikā, piemēram, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Lai arī no Finanšu ministrijas izskan kārtējie solījumi, ka mazajam biznesam un tā pārstāvjiem līdz 2017. gada vidum tiks izstrādāti un piedāvāti jauni risinājumi nodokļu jomā, šie solījumi šķita absurdi un minēto uzņēmēju vidū raisīja pamatotu neizpratni. Kā gan pusgada laikā no 2017. gada vidum līdz 2018. gada sākumam būs iespējams pilnībā pārkārtot uzņēmējdarbību tik nozīmīgam iedzīvotāju skaitam pēc jaunajiem noteikumiem, kuri vēl nevienam nav zināmi. Kādas Latvijā darbojošās bankas ekonomikas un finanšu eksperts diskusiju grupās minējis, ka jau tagad, ikdienā saskaroties un komunicējot ar vietējiem uzņēmējiem, situācija nākotnes nodokļu jomā izveidojusies ļoti neiepriecinoša. Mazā biznesa uzņēmēji jūtoties visai nospiesti nākotnes priekšā, bet lielie uzņēmumi ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju un liekus riskus un investīcijas neuzņemas, jūtot zināmas bažas par to, ko savā attīstībā varētu nest valsts ekonomika nākotne. Prognozes par to, ka nodokļu iekasēšanas sistēma tuvākajā laikā varētu mainīties par labu valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem vairs optimistiski noskaņotu neatstāj nevienu. Pat Latvijas valsts prezidents nesenā sarunā izteicies, ka jūtami kaut kas Latvijā šobrīd nav kārtībā, par ko liecina vairāku starptautisku uzņēmumu vēlme labprātāk investīcijām izvēlēties citu valsti, vairs ne Latviju. Prezidents arī uzsvēra, ka Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā vēl esot ļoti daudz darāmā, lai tā būtu tik konkurētspējīga kā, piemēram, Igaunijā. Tas, viņaprāt, nozīmē, ka valstī jābūt skaidram plānam, sasniedzamiem mērķiem un stabilai nodokļu sistēmai, šobrīd tā ir pārāk mainīga un neprognozējama.