Smēķēšanas atmešana

Tabaku un dažādus citus smēķēšanas avotu cilvēce iepazina jau sen. Protams, nevar arī noliegt faktu, ka sākumā viss likās mazāk negatīvs un noteikti neviens neiedomājās, ka smēķēšanai varētu būt tik daudz negatīvu seku. Mūsdienās lielākajai daļai ir skaidrs, ka smēķēšana pati par sevi ir cilvēka veselību bojājoša lieta, kas ātri vien pāraug atkarībā, pašam to tā neapzinoties. Tas ir kā koks ar diviem galiem, jo smēķēšanas process ir labs stresa noņēmējs, tas mēdz satuvināt dažādus cilvēkus, jo atraisa sarunas. Arī neskatoties uz dažādām ekspresīvām reklāmām un dažādiem citiem pētījumu rezultātiem, cilvēkiem ir grūti pateikt “nē”. Līdz ar to smēķēšanas atmešana ir viena no tēmām, kurai ir dažādi varianti un ietiekumi. Dažādiem cilvēkiem der atšķirīgi varianti, bet arī mazs solis noteikti ir solis ceļā uz panākumu.

Atmešanas process ir sarežģīts process, jo rodas gan fiziskā atkarība no nikotīna, gan pieradums pie ikdienas ‘’rituāla’’. Lai atmestu to, ir jācīnās pret abiem. Nikotīns (internetové hry) ir galvenā viela, kas rada atkarību, pielīp pie asinsvadu sieniņām u.c. Vai zinājāt, ka cigaretes dūmos bez tā ir vairāk kā 4000 dažādu vielu, kas ir ķīmiskas, un tātad arī kaitīgas veselībai? Tomēr šīs viela daudziem šķiet noderīgas un pat pozitīvas, jo spēj atbrīvot no raizēm, justies labāk, nesteidzīgāk vai vienkārši noklusināt iekšējās domas. Tas ir gluži kā alkohols, tikai šajā gadījumā vairāk vai mazāk ekstremālās situācijās cilvēki izvēlas nevis piedzerties, bet uzvilt kādu dūmu. Jāmin arī fakts, ka smēķēšana parasti notiek biežāk nekā dzeršana vai arī pēc dzeršanas seko arī smēķēšana. Līdz ar to visas šīs darbības ir vēl kaitīgākas.

Cilvēkam ir jāsaprot, ka ir labāks veids, kā aizdzīt stresu, negatīvās domas un citas nevēlamas lietas daudz veselīgākā ceļā. Tā var būt meditēšana, vingrošana, dažādas sportiskās aktivitātes – jebkas, kas sagādā prieku un aizpilda brīvo laiku. Vieglāk atmest ir arī, ja to cenšas darīt uzreiz, bet pakāpeniski, t.i. katru dienu samazinot patērēto cigarešu daudzumu. Tādā veidā ķermenis pamazām tiks pieradināts pie tā, ka kaitīgais ieradums vairs nav tik svarīgs un to var aizpildīt ar kaut ko citu. Svarīgs atbalsts var būt arī citi cilvēki, kuriem jāpaziņo par šo soli. Tie būs labs atbalsts, kā arī pašam liks justies labāk, jo varēs palepoties ar to, cik dienas jau tiek iztikts bez smēķēšanas. Svarīgi ir arī atbrīvot māju, darbu, automašīnu u.c. vietas no visām cigaretēm un tabakas izstrādājumiem, lai tie kādu dienu neuzpeldētu acīs un neradītu jaunu vēlmi ievilkt kādu dūmu. Arī ārsta konsultācija var palīdzēt. Ir arī dažādi medicīniski līdzekļi, kas var nomākt tieksmi pēc smēķēšanas. Dažiem cilvēkiem mēdz palīdzēt arī speciālie plāksteri, kur caur ādu nikotīns lēni tiek ievadīts ķermenī un samazina atmešanas simptomus. Tie ir dažāda stipruma un veiksmīgas kombinācijas gadījumā var ievērojami palīdzēt.

Katram smēķētājam ir pašam jāapzinās, kādas sekas tas rada sev un apkārtējiem cilvēkiem, kas ir pakļauti viņa smēķēšanas dūmiem. Lai uzzinātu vairāk, kliknite tu.

Ko jaunu esam atklājuši par Saules sistēmu pēdējā gada laikā?

Saules sistēmā ir gandrīz 30 mākslīgie pavadoņi un zondes, kuru mērierīces ievāc informāciju par mūsu tuvāko kosmisko apkaimi. Šie mērījumi kalpo kā pierādījumi, lai aizstāvētu zinātnieku piedāvātās teorijas. Strauji attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, katru gadu tiek atklāts daudz jauna par mūsu Saules sistēmu.

Viena no pēdējā laika grandiozākajām Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misijām bija zondes New Horizon (Jaunie apvāršņi) un KazinoPro lidojums apkārt pundurplanētai Plutonam. New Horizon atklāja daudz interesanta, ko vērti ir pirmie augstas izšķirtspējas attēli no ledainā pundura. Tomēr pārsteidzošākais atklājums ir šķidra ūdens esamība uz Plutona. Izpētot plaisas uz plundurplanētas virsmas un analizējot tās lielo krāteri Sputnik Planum, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka Plutonam ir šķidra ūdens okeāns, kas atrodas zem aptuveni 100 kilometru biezas ledus kārtas. Jaunatklātais okeāns ir tikpat sāļš kā Nāves jūra uz Zemes, sāls daudzumam sastādot 30%. Zinātnieki spriež, ka zemledus okeāns nav aizsalšanas procesā, jo pundurplanētas kodolā vēl vajadzētu būt saglabātai pietiekoši daudz radioaktivitātei, kas to uzsilda.

Jaunumi ir arī par Zemes māsas planētu Venēru. Pretēji pievilcīgajai atmosfēras krāsai, kas iedvesmoja senos romiešus tai dot savas mīlas dievietes vārdu, Venēra ir cilvēkiem pati nāvējošākā planēta mūsu Saules sistēmā. Šīs planētas virsma ir pietiekoši karsta, lai kausētu svinu, atmosfēriskie spiedieni liec tēraudu, bet daiļie mākoņi ir veidoti no sērskābes. Tomēr, kā nesen tika atklāts, tā kādreiz ir bijusi daudz viesmīlīgāka planēta. Venērai ir ļoti spēcīgs elektromagnētiskais lauks, pieckārt stiprāks nekā uz Zemes. Jaunākie atklājumi vedina domāt, ka tieši lielais elektromagnētisms ir atstūmis ūdeni un skābekli uz atmosfēras augstākajiem slāņiem, kur tos sagrābuši Saules vēji. Šobrīd planēta ir ļoti sausa. Uz tās ti pat kā vispār nav skābekļa, vai ūdens tvaiku. Tomēr, pirms 4 miljardiem gadu, Venērai bijuši savi virszemes okeāni. Turklāt Venēra pie tiem ir noturējusies 2 miljardus gadu, tātad tikai relatīvi nesen kļuvusi tik neviesmīlīga pret mums zināmajām dzīvības formām.

Arī cits debess ķermenis – Saturns, kas tāpat ir fascinējis cilvēci gadsimtiem ilgi, ir atklājis kaut ko jaunu par sevi. Saturna gredzenu izcelsme ir dalījusi pētniekus divās grupās, vieniem uzskatot, ka tie veidojušies vienā laikā ar pašu gāzes milzi, bet otri, ka tas tos ir ieguvis krietni vēlāk. Jaunākie pierādījumi norāda uz to, ka tie ir izveidojušies salīdzinoši nesen – Krīta periodā, kad uz Zemes valdīja dinozauri. Vērojot, kā Saturna gravitācijas lauks iedarbojas uz tā pavadoni Encelādu, zinātnieki ir aprēķinājuši gāzes milža gravitācijas spēka iedarbību uz tā mēnešiem. Ņemot vērā šo informāciju, zinātnieki ir izstrādājuši modeli, kas atklāj Saturna mēnešu orbītas senā pagātnē, kas savukārt norāda uz to, ka priekš kosmoloģiskās laika skalas salīdzinoši nesen, mēnešu ir bijis daudz vairāk. Šie atklājumi sniedz jaunu ieskatu tajā, cik dinamiska ir Saturna sistēma. Tā vietā, lai mēneši statistiski turētos regulārās orbītās, spēcīgais Saturna gravitācijas spēks rada haosu sistēmā. Laika gaitā mēneši tiek ievilkti cits cita orbītās un saduras. Šo sadursmju gruveši baro Saturna gredzenus ar jaunu materiālu, bet pārpalikušie veido jaunus mēnešus.

Atsauce uz tekstā izklāstīto informāciju.

Labie meli darba intervijās

Mēs parasti sakām, ka melot ir slikti. Nav arī grūti saprast, kāpēc tas ir tik slikti. Melošana ir sava veida krāpšana, kas piepilda pasauli ar neuzticību. Taču no otras puses, melošana dažkārt ir nepieciešama. Sabiedrībā nav pieņemts vienmēr stāstīt patiesību. Galu galā, labie meli nepastāv tāpat bez iemesla. Labs piemērs, kas nāk prātā, runājot par labajiem meliem ir – darba intervijas. Lai būtu skaidrs, uzreiz vēlos pateikt, ka es neiesaku melot potenciālajam darba devējam par pilnīgi visiem faktiem, lai iegūtu darba piedāvājumu. Slēpjot vai izdomājot savas kvalifikācijas var būt ar nopietnām sekām. Apskatīsim piecas galvenās lietas, kur ir pieļaujami labie meli.

Jautājums: “Kā jums klājas?”
Darba intervija vienmēr sākas ar kādām frāzēm, kas netiek tieši saistītas ar ieņemamo amatu. Neliela saruna pirms svarīgu tēmu uzsākšanas ļauj atbrīvoties un pārvarēt pirmo saspringumu. Uz jautājumu “Kā jums iet?” jāapzinās, ka atbilde nav domāta sīki izklāstāma, bet gan vairāk kā sasveicināšanās frāze. Darba devējs nevēlas dzirdēt, cik briesmīgi šobrīd ir dzīvot bez darba, ka tevi atlaida pirms sešiem mēnešiem, vai cik nepatīkami bija atrast konkrēto ēku, jo GPS nedarbojās. Tā vietā ar smaidu sejā veic acu kontaktu un vienkārši atbildi ar īsu tekstu “Man iet labi, paldies. Kā jums?”

Jautājums: “Kāpēc tu meklē jaunu darbu?”
Nav svarīgi, cik ļoti tev nepatika savs iepriekšējais priekšnieks vai ieņemamais amats. Darba devējs to uzreiz uzskatīs par sarkano karogu, ja sāksi aprakstīt slikti savu iepriekšējo darbu. Domā par šo jautājumu no intervētāja viedokļa. Izrādi savu interesi tieši par šo darba vietu un patiesu vēlmi sasniegt daudz vairāk jaunā uzņēmumā. Atbildi uz jautājumu, sakot kaut ko jauku par savu iepriekšējo darba vietu, un pārej uz risinājumiem, ko vēlies paveikt ilgtermiņā, bet tas nebija savienojams ar iepriekšējo darbu.

Jautājums: “Kādi ir tavi lielākie trūkumi?”
Šis ir viens no jautājumiem, no kura baidās daudzi darba meklētāji. Šim jautājumam nepieciešama iepriekšēja sagatavota atbilde, jo pastāv liela iespēja, ka tas tiks uzdots gandrīz katrā darba intervijā. Kad intervētājs lūdz pastāstīt par saviem trūkumiem, viņš nevēlas dzirdēt sīku atstāstu par patiešām faktiskajiem trūkumiem. Viņš meklē iespēju analizēt tevi un redzēt, kā tu risini savus trūkumus. Atbildot uz šādu jautājumu, nosauc vienu reālu, bet nelielu trūkumu – tādu, kas neietekmē spējas veikt piemēroto amatu. Tūlīt pēc tam pastāsti, kā veiksmīgi risini šo trūkumu un likvidē to. Lai ko arī teiktu, nemēģini izvairīties no šī jautājuma, pasakot, ka tev nav nekādi trūkumi, kā arī atbilde, ka strādā pārāk daudz, nebūs īpaši svarīga darba devējam. Eksperti uzskata, ka šis ir ļoti sarežģīts jautājums un uz to var atbildēt dažādos veidos.

Jautājums: “Kur tu redzi sevi pēc pieciem gadiem?”
Cerot uz paaugstinājumu šajās dienas ir pietiekoši liels stimuls, kā pārvarēt stagnācijas gadus. Uzņēmums nav ieinteresēts uzņemt darbiniekus, kas vēlāk pēc apmācībām aizies citos darba meklējumos, tādējādi apmācot atkal jaunu darbinieku. Šis jautājums ir paredzēts, lai noskaidrotu tavus karjeras mērķus, kas varētu veicināt ilgstošu un veiksmīgu karjeru tieši šajā uzņēmumā. Darba intervētājs nevēlas, lai atklāj sevi kā no kristāla bumbas. Tev nav jāstāsta par visu, ko vēlies panākt līdz nākamiem pieciem gadiem, par ģimenes stāvokli, dzīvesvietas iekārtojumu vai citas lietas, kas nesaistās kopā ar amatu.

Paldies musu Serbijas draugiem kas dzīvo taupīgi un iepērkas Aliexpress caur portālu Ali Pro

Ūdens nozīme cilvēka dzīvē

Cilvēkam ūdens ir vitāli nepieciešams daudzu iemeslu dēļ. Lai arī zināmi daudzi zinātniski fakti, kas to apstiprina, ūdens vēl joprojām ierindojas tikai otrajā vietā aiz visām sodas limonādēm, kā top lietotais šķidrums. Aptuveni 20% no visa šķidruma, kas nonāk organismā ir no pārtikas produktiem, tāpēc, svarīgi ir ne tikai dzert noteiktu ūdens daudzumu katru dienu, bet arī ēst produktus ar paaugstinātu ūdens saturu, piemēram, augļus un dārzeņus. Tāpēc vēlos vēlreiz uzsvērt visas labās ūdens īpašības, kā tas uzlabo mūsu veselību.

1. Ūdens dzeršana nostabilizē līdzsvaru starp ķermeņa šķidrumiem
Cilvēka ķermenis sastāv vairāk kā 60 procentus no šķidruma. Šo šķidrumu funkcijas ietver gremošanas, absorbcijas, asins aprites, siekalu radīšanos, barības vielu efektīvu transportāciju, un ķermeņa temperatūras optimālu uzturēšanu. Kad ķermenī ir pazeminājies šķidruma daudzums, smadzenes izraisa organisma slāpes, kad iedarbojas uz daudz mehāniskām darbībām. It īpaši, lietojot zāles, nepieciešams maksimāli daudz pievērsties ūdens dzeršanai, lai nekas neuzkrātos ķermenī, bet vienmērīgi tiktu izvadīts ārā. Vienmēr turi ūdens pudeli automašīnā, pie rakstāmgalda vai somā, kad dodies ārpus mājas. Un pat ja dodies apmeklēt totalizators latvija tad ņem līdzi ūdeni vai arī paprasi casino vadībai ūdens pudeli!

2. Ūdens palīdz kontrolēt uzņemto kaloriju skaitu ķermenī
Cilvēki, kuri cenšas ieturēt diētu un iegūt sev vēlamo svaru, kā vienu no būtiskākajām svara zuduma stratēģijām izmanto ūdens dzeršanu. Ūdenim pašam par sevi nav nekādu maģisku spēju svara zaudēšanas jautājumā, taču tas palīdz ātrāk transportēt uzņemtās augstās kalorijas. Labāk izvēlēties ūdeni nekā dažādus dzērienus, kas satur augstas kalorijas, kas uzkrājas ķermenī. Ūdens bagāti pārtikas produkti ir augļi, dārzeņi, auzu putras, pupiņas un uz buljona bāzes veidotas zupas.

3. Ūdens aktivizē muskuļus
Šūnas, kurās nav pietiekoši daudz ūdens sastāva, var veicināt muskuļu nogurumu, jo tās saraujas un izjūt slāpes. Ja sportošanas laikā nedzer pietiekoši daudz ūdens un neatjauno šķidruma daudzumu šūnās, kas izdalās ar svīšanas procesu – no aktivitātēm nebūs bijusi nekāda jēga. Vēlams šķidrumu uzņemt pirms aktivitātēm (apmēram divas stundas iepriekš) un tiešā slodzes procesā.

4. Ūdens palīdz ādai izskatīties jaunai un starojošai
Cilvēka āda satur daudz ūdens un tā darbojas kā aizsargbarjera, lai novērstu pārmērīgu šķidruma zudumu. Ūdens trūkums organismā var izraisīt ādas sausuma rašanos, kā arī grumbu parādīšanos. Šos procesus var uzlabot tikai ar ūdens uzņemšanu organismā. Lai novērstu sausas ādas efektu, vēlams lietot arī mitrinošu krēmu, kas pasargā ādu arī no daudz ārējiem fiziskiem efektiem. Pirms krēma lietošanas vienmēr nomazgā seju ar tīru ūdeni. To ir ieteicams darīt divas reizes dienā – rītā un vakarā.

5. Ūdens lieliski uzlabo nieru darbību
Ķermeņa šķidrumi transportē visas nevajadzīgās vielas no šūnām. Galvenie toksīni, kas ir organismā var tikt veiksmīgi izvadīti kopā ar urīnu. Taču šī procesa nodrošināšanai, jāpārliecinās, lai nieres strādātu augstākajā līmenī. Nieres darbojas kā lielākais attīrīšanas rīks, izglābjot tavu ķermeni no saindēšanās ar toksīniem. Kolīdz šķidruma daudzums sāk samazināties, toksīni var uzkrāties ķermenī un netikt izvadīti – nierēm parādās papildus slodze un tās nespēj veikt savu funkciju. Ja cilvēks dzer maz ūdens, pastāv arī lielāks risks saslimt ar nierakmeņiem.

6. Ūdens palīdz uzturēt normālu zarnu funkciju
Adekvāta hidratācija veicina normālu zarnu un kuņģa darbību, neradot aizcietējumus, vēdera pūšanos un sāpes. Ja cilvēka ķermenī ir pamazināts ūdens daudzums, it īpaši laikā, kad tiek ieturēta maltīte, var rasties aizcietējumi, jo pārtika netiek veiksmīgi novadīta līdz kuņģim, kur tā pēc tam pārstrādātos.

Kā veiksmīgi izplānot ceļojumu

Ceļojuma plānošana var būt grūts uzdevums. Ar ko vajadzētu sākt, kāds ir pirmais plānošanas solis? Pavisam viegli var nonākt apjukumā, ja nekad agrāk nav plānots ceļojums. Lai ceļojums būtu pārliecinoši izplānots, vari turēties pie pašiem eiro džekpots galvenajiem punktiem:

1. Izvēlies galamērķi

Pats svarīgākais solis, ar ko ir jāsāk ir – galamērķa definēšana. Daudzi cilvēki runā par ceļošanu, taču ne par vienu konkrētu galamērķi. Izvēloties galamērķi, svarīgi ir to visu laiku turēt prātā. Kad esi izvēlējies galamērķi, atkārto pie sevis tiešu teikumu, piemēram, “Es došos uz Romu” nevis vispārīgu nezināmu mērķi kā “Es došos uz Eiropu”.

2. Izvēlies, cik garš būs tavs ceļojums

Lai pārietu pie nākamā trešā soļa, tev ir jāapzinās, cik garš būs ceļojums. Protams, katra diena, ko pavadi ceļojumā, prasa izmaksas. Tev būs nepieciešamas ēdienreizes, transporta izmaksas, naktsmītnes maksas. Tikai nosakot cik daudz dienas tu būsi prom, vari sākt domāt, cik lielu budžetu nepieciešams atvēlēt. Precizē savu ceļojuma mērķi ar pielikumu “Es došos uz Romu uz 10 dienām”.

3. Izvērtē kopējās izmaksas

Tātad, zinot kur tu gribi doties un uz cik dienām, ir jāsāk domāt, cik liels budžets ir nepieciešams. Nepieciešams apskatīt, kādas ir iespējas naktsmītnēm un apskates objektiem. Lielās pilsētās ir dažādas iespējas, kur pārnakšņot – var izvēlēties augstas klases viesnīcu, vai kādu lētāku istabiņu. Ja esi drošs un nebaidies no jauniem izaicinājumiem, tad vienmēr ir iespēja nakšņot bez maksas, piemēram, izmantojot plaši zināmo couchsurfing sniegtos pakalpojumus. Rēķini, ka katru dienu ir nepieciešama pārtika, tāpēc nāksies apmeklēt restorānus, kafejnīcas vai ātrās ēdināšanas iestādes. Pirmajām dienām vienmēr var paņemt kaut ko no mājas, tāpat arī nopirkt kādu graužamo, ko notiesāt pa ceļam.

4. Sāc veidot iekrājumus

Laiks ir sākt veidot iekrājumus, lai laikā, kad tas būs nepieciešams, nav jādodas pēc kredīta. Cilvēki tērē daudz vairāk naudas ikdienas vajadzībām, nepadomājot par iespējām sakrāt kādai nopietnākai lietai. Padomā, vai tu lieki netērē pērkot ik rīta kafiju, ejot katru dienu uz restorāniem, ēdot darba laikā kafejnīcā, nevis no mājām paņemtu ēdienu. Tev ir jāsāk savilkt josta ciešāk, ja vēlies veiksmīgi sakrāt līdz ceļojumam. Noguldi vismaz desmit procentus no savas algas krājkontā, kuru neaiztiec līdz pat ceļojumam.

5. Iegādājies biļetes un rezervē naktsmītni

Vienmēr pirms iegādājies kādu biļeti, vienalga, vai tas ir autobuss, vilciens vai lidmašīna, – izpēti labākos cenu piedāvājumus. Ja plāno lidot ar lidmašīnu, apskati visas iespējas, jo transportēšanas firmas ir daudz un dažādas. Vari ieplānot lidojumu ar pārsēšanos kā laimēt loterijā, jo dažkārt tas sanāk lētāk. Taču, ja domā par laika ekonomiju, tad daudz ātrāk ir izmantot tiešo lidojumu. Tāpat laicīgi rezervē arī savu numuriņu, kur apmetīsies. Jo nākot tuvāk paredzētajam ceļojuma datumam, vari būt vīlies, ka viss jau būs izpirkts un aizņemts. Ja esi noskatījis labu variantu, tad pasūti to uzreiz.

6. Izplāno katras dienas aktivitātes

Neapgrūtini sevi ar plānošanu, kad būsi jau ceļošanas procesā. Ir diezgan sarežģīti, ja atnākot vakarā uz savu numuriņu, vēl nepieciešams plānot nākošās dienas aktivitātes. Nepietiek tikai ar to, ka tu esi nokļuvis līdz galamērķim. Ja esi plānojis pavadīt desmit dienas, tad noteikti iesaku apskatīt, kādi tūrisma objekti ir pieejami, kāda būs sezona – vai būs tik silts, ka varēs izbaudīt āra aktivitātes, vai tikai iekštelpu priekus. Laba ekskursija vienmēr sevī iekļauj vismaz divus muzejus, taču, tas ir jāskatās no situācijas. Ja plāno doties kopā ar ģimeni, tai skaitā ar mazu bērnu, pēc iespējas aktivitātes ir jāplāno, lai bērnam būtu interesanti. Diezin vai, ka bērns izbaudīs divu stundu pastaigu pa vēstures muzeju, vai klausoties kāda cilvēka biogrāfiju.

Pelnošākās realitātes šovu zvaigznes

Lai arī Latvijā ir pāris realitātes šovi, kuri guvuši zināmu popularitāti mūsu mērogā, tomēr to nevar salīdzināt ar īsto realitātes šovu biznesu, ko ir attīstījusi Amerika. Domāt, ka realitātes televīzija un šovi nav svarīgi, ir gaužām aplami. Pietiek vien apskatīt situāciju ar Amerikas nākamo prezidentu Donaldu Trampu, viņa loma NBC šovā “Māceklis” (The Apprentice) palīdzēja viņam uzkrāt sociālo tīklu sekotāju pūli 33.7 miljonu izmērā. Tomēr Trampa kopējie sekotāji viņa Twitter, Facebook un Instagram vietnēs faktiski vin pārbaude nobāl salīdzinājumā ar top pelnītājiem starp realitātes šovu zvaigznēm. Kā slavenākā 2016. gadā vēl joprojām minama Kima Kardašjana-Vesta, viņa nopelnījusi aptuveni 51000000 dolārus viena gada periodā, un var lepoties ar kopējo skaitu 165600000 sekotāju savās sociālo mediju vietnēs. Apmēram 40% no Kimas ienākumiem nāk no viņas augsti pelnošās mobilās spēles, no Instagram vietnes reklamējot dažādus zīmolus un ballītes, “Kimoji” aplikācijas izmantošanas un tamlīdzīgi, tas nozīmē, ka vairāk naudas tiek iegūts tieši no darbošanās mobilajā vidē. Kardašjanu klans aizpilda sešas no septiņām vietām Amerikas pelnošāko realitātes šovu zvaigžņu sieviešu sadaļas sarakstā, kuras kopumā nopelnījušas teju 131000000 dolārus. Kardašjani-Dženers vien kopā veido 122500000 dolāru lielu peļņu, neskaitot Keitlinas Dženeres un Roba Kardašjana ienākumus, kuri nopelnījuši zem 8500000 dolāru latiņas. Pati Kima min, ka tas ir smieklīgi, kad cilvēki uzskata, ka viņa kā realitātes šovu zvaigzne neko nedarot. Viņa uzsver, ka tas ir tieši tāds pats darbs, kā iet uz banku un 8 stundas nosēdēt birojā. Tikai aizraujošāks. Otro vietu ieņēma Kailija Dženere ar 18000000 dolāru ieņēmumiem, 19 gadu vecumā esot jaunākajai no slaveno ģimenes locekļu saraksta. Viņas slavenības statusam liels paldies ir jāsaka ģimenes atspoguļošanai televīzijas kanālā “E!”, kā arī sadarbībai ar produktu līnijām no PacSun, Topshop, Puma un Sinful Colors, peļņa nāk arī no pašas izveidotas Kylie kosmētikas sērijas. Papildu nauda tiek pelnīta no pusaudžu vidū populārās Kylie Jenner aplikācijas un Kendall & Kylie mobilās spēles. Tāpat kā viņas vecākā pusmāsa, Kailija pelna ļoti augstus honorārus par produktu reklamēšanu sociālajos medijos, viņa pārstāv vismaz astoņu dažādu zīmolu produkciju caur savu Instagram vietni. Šie sponsorētie posti ir kļuvis par jaunu ideālas peļņas avotu šāda tipa zvaigznēm. Ir veikti vairāki pētījumi, kas parāda tīņu un jauniešu ietekmi no šīm slavenībām, kad runa ir par jaunu pirkumu veikšanu un izvēli par labu konkrētiem produktiem vai pakalpojumiem. Šis saraksts izskata priekšnodokļa ieņēmumus no TV šoviem, kā arī produktu reklāmas līgumiem, sociālo mediju reklāmām, grāmatām, parādīšanos saviesīgās ballītēs, mobilajām lietotnēm, spēlēm un jebkuru citu kopuzņēmumu, kas pelna viņiem naudu. Lai varētu pretendēt, uz realitātes šova zvaigznes statusu šim konkrētajam cilvēkam ir jāizrāda sava personīgā dzīve šovā, te netiek iekļauti sacensību šovi (mūzikas, deju utt.) vai spēles. Tiesneši un vadītāji tādām programmām, kā piemēram, “The Voice” vai “Top Chef” netika iekļauti sarakstā, kā arī tās slavenības netika iekļautas, kas uzsākušas šovus, pamatojoties uz savu profesionālo reputāciju, piemēram, šefpavārs Gordons Remzijs. Visas minētās realitātes šovu zvaigznes salīdzinoši mazus ieņēmumus saņem tieši no saviem šoviem, taču dalība šajos šovos darbojas kā ideāla vide tālākai reklāmai un zīmolu vēstneša iespējām. Šovu algas atrodas kaut kur zem septiņu ciparu skaitļiem, bet lielākajai daļa no šīm zvaigznēm ienākumi mēdz nākt no parādīšanās sabiedrībā ar konkrēto produktu, vai tas būtu skaistumkopšanas produktus vai kāds apģērba gabals, tehnoloģijas izstrādājums un tamlīdzīgi.

Latvijas uzņēmēji neapmierināti ar situāciju valstī

Nu jau vairs nav nekāds noslēpums, ka līdz ar jaunā gada budžeta izstrādi Latvijas uzņēmēji sāk skaļāk un neapmierinātāk paust savu viedokli par šobrīd valstī izveidojušos situāciju. Jau vasarā notikušajā aptaujā uzņēmēju starpā tika noskaidrots, ka divdesmit četri procenti valsts uzņēmēju uzskata eiro džekpots, ka Latvijas nodokļu politika ir vērtējama kā ļoti slikta un nelabvēlīga. Uz pusi lielāks skaits uzņēmumu vadītāju vai uzņēmumu īpašnieku valstī pastāvošās nodokļu likmes, to daudzumu un apjomu, kā arī vispārējo samaksas kārtību vērtē kā sliktu un nerentablu, bez ilgtermiņa mērķa vai garantijām. Latvijas nodokļu politika vēl joprojām tiek izstrādāta konservatīvi, no nodokļos veiktajām izmaiņām (parasti paaugstināšanas) tiek mehāniskā veidā aprēķināti šādas rīcības ieguvumi un zaudējumi ciparos, taču politiķi pilnībā atsakās samazināt nodokļus, lai tādā veidā iegūtu papildus ieņēmumus valstī. Savukārt, šodien visvairāk satraukums tiek pausts par absurdo nodokļu politiku un Latvijas politiķu absolūto neieklausīšanos lielo un mazo biznesu pārstāvjos un viņu argumentētajos viedokļos. Šobrīd rodas sajūta, ka valstī esošā nodokļu politika nav vairs vērsta uz ekonomikas attīstību, bet gan kārtējie nodokļu maksātāju iedzīšanu ēnu politikā. Šādi skarbi viedokļi un līdzvērtīgi skaļi izteikumi tika pausti nesen notikušā biznesa foruma «Izaicinājumi biznesa vidē» dalībnieku starpā, kuri norādīja uz veselu sarakstu ar nepieciešamajiem uzlabojumiem. Šo uzlabojumu ieviešanai valstī būtu jābūt tūlītējai rīcībai. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle E. Rītiņa, kura īpaši norādīja un uzsvēra, ka uz doto brīdi visai neapskaužamā un nožēlojamā situācijā tiek nolikts gan valstī darvojošais mazais bizness, gan arī lielie uzņēmumi. Pirmajiem no valsts puses tiek tikai pateikts, ka sākot jau no 2018. gada valstī vairs nebūšot izdevīgu mikrouzņēmumu statusu kā tādu, pie tam – bez piedāvātām alternatīvām vai citiem risinājumiem. Savukārt, otrajiem, būs teju neiespējami konkurēt globālajā tirgū kā laimēt loterijā, jo pašu valsts ir izveidojusi daudz neizdevīgākas apstākļus nodokļu politikā, piemēram, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Lai arī no Finanšu ministrijas izskan kārtējie solījumi, ka mazajam biznesam un tā pārstāvjiem līdz 2017. gada vidum tiks izstrādāti un piedāvāti jauni risinājumi nodokļu jomā, šie solījumi šķita absurdi un minēto uzņēmēju vidū raisīja pamatotu neizpratni. Kā gan pusgada laikā no 2017. gada vidum līdz 2018. gada sākumam būs iespējams pilnībā pārkārtot uzņēmējdarbību tik nozīmīgam iedzīvotāju skaitam pēc jaunajiem noteikumiem, kuri vēl nevienam nav zināmi. Kādas Latvijā darbojošās bankas ekonomikas un finanšu eksperts diskusiju grupās minējis, ka jau tagad, ikdienā saskaroties un komunicējot ar vietējiem uzņēmējiem, situācija nākotnes nodokļu jomā izveidojusies ļoti neiepriecinoša. Mazā biznesa uzņēmēji jūtoties visai nospiesti nākotnes priekšā, bet lielie uzņēmumi ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju un liekus riskus un investīcijas neuzņemas, jūtot zināmas bažas par to, ko savā attīstībā varētu nest valsts ekonomika nākotne. Prognozes par to, ka nodokļu iekasēšanas sistēma tuvākajā laikā varētu mainīties par labu valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem vairs optimistiski noskaņotu neatstāj nevienu. Pat Latvijas valsts prezidents nesenā sarunā izteicies, ka jūtami kaut kas Latvijā šobrīd nav kārtībā, par ko liecina vairāku starptautisku uzņēmumu vēlme labprātāk investīcijām izvēlēties citu valsti, vairs ne Latviju. Prezidents arī uzsvēra, ka Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā vēl esot ļoti daudz darāmā, lai tā būtu tik konkurētspējīga kā, piemēram, Igaunijā. Tas, viņaprāt, nozīmē, ka valstī jābūt skaidram plānam, sasniedzamiem mērķiem un stabilai nodokļu sistēmai, šobrīd tā ir pārāk mainīga un neprognozējama.